Īsa informācija par projektu: Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes
ESFLogo.jpg

Starpdisciplinārā projekta "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes: Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas" nolūks ir pievērsties „cilvēkam” jeb sabiedrībai kā ilgtspējīgas attīstības resursam un pamatspēkam. Lai gan Latvijas un it īpaši - latviešu identitāte ir cieši saistīta ar laukiem, patlaban nereti publiskajā telpā dominē uzskats, ka lauki ir tikai bēdu ieleja, kurā valda sociālās problēmas un depresija. Šī pētījuma veidotāji uzskata, ka Latvijas lauki vēl joprojām var būt iedvesmas un galvenais - zināšanu - avots. Nav noslēpums, ka dzīve laukos prasa īpašas prasmes un izturību. Tāpēc šis pētījums īpašu vērību pievērsīs tām stratēģijām, kuras Latvijas lauku iedzīvotāji izmanto savu mērķu sasniegšanai, cenšoties dzīvot jēgpilnu, harmonisku, efektīvu un interesantu dzīvi.

Metodes

Pētījumā galvenokārt tiks izmantotas tā dēvētās kvalitatīvās metodes, kuru uzdevums ir pamatīga iedziļināšanās dažu pētījuma objektu izpētē, galvenokārt uzdodot tādus jautājumus kā, piemēram, 'Kā?', 'Kādā veidā?', 'Kāpēc?' (pretēji kvantitatīvajām metodēm, kuras cenšas atbildēt uz jautājumu 'Cik?'). Pētījumā tiks izmantotas dažādas metodes, bet vislielākais uzsvars tiek likts uz tādām laika pārbaudi izturējušām metodēm kā etnogrāfiskais lauka darbs, līdzdalīgais novērojums, dziļās intervijas, strukturētās intervijas. Atsevišķos gadījumos tiks izmantota arī dokumentu un literatūras analīze un anketēšana. Iegūto datu analīzei un interpretācijai galvenokārt tiks izmantota tā dēvētā 'pamatotā teorija' (grounded theory). Reālā darba kontekstā pētnieku darbu var aprakstīt kā 'runāšanos' un 'skatīšanos', tomēr nezinātājam nevajadzētu ļauties kārdinājumam sajaukt to ar ikdienišķo plāpāšanu. Pētnieku rīcības pamatā ir strikti izstrādāta metodoloģija, kas izriet no pētījumu mērķiem un pētāmā objekta specifikas, iegūtie dati tiek fiksēti un sistemātiski analizēti.

Minētās pētniecības metodes īpaši raksturīgas sociālajai antropoloģijai, kas Latvijā ir samērā jauna discplīna. Tādējādi līdztekus starpdisciplināras metodikas izstrādei projekts veicinās antropoloģijas kā disciplīnas attīstību Latvijā, kā arī tās pienesumu politikas veidošanā.

Rezultāti

Ilgstoši klātesot, piedaloties ikdienas dzīvē, vērojot un runājot ar lauku novadu iedzīvotājiem par to, ko viņi domā par tagadni, kā uztver un skaidro notiekošo, kā reaģē uz grūtībām un dzīvo, pētnieki centīsies rast atbildes ne tikai par to, 'ko domā latviešu lauku skolotāja Laima', bet arī par to, kā veidojas cilvēku pasaules uzskats noteiktos sociokulturālos apstākļos. Pētnieki centīsies rast skaidrojumu, kā, par spīti dažādām grūtībām, cilvēki rod jēgu un dzīvesprieku, ar kādām grūtībām sastopas, kā tās pārvar vai gluži otrādi - kā grūtības tos nomāc.

Projektā iesaistītie pētnieki uzskata, ka pētnieka atbildība neaprobežojas ar pētījuma rezultātu publicēšanu akadēmiskajā žurnālā. Tāpēc viens no būtiskiem projekta mērķiem ir meklēt risinājumus un veidus kā uzlabot dzīvi - sākot ar tām kopienām, kas tiks pētītas projekta gaitā un beidzot ar cilvēci kopumā.

Objekts un pētnieciskie aspekti

Pētījuma objekts ir tagadnes procesi Latvijas laukos, ar to saprotot idejas un praksi, kas veidojas lauku kultūras un sociālpolitiskajā vidē. Pētnieki skatīs šos procesus no vairāku zinātņu nozaru : antropoloģijas, politoloģijas, vides zinātnes, valodniecības un literatūrzinātnes skatu punkta. Īpaša uzmanība tiks pievērsta veco un jauno dzīves formu mijiedarbei ilgtspējīgas attīstības kontekstā, kā arī „no augšas” un „no apakšas” rosināto starptautisko, nacionālo un vietējo attīstības iniciatīvu savstarpējai ietekmei.

Apakšprojekti un pētnieki

Projekta dalībnieki attīstīs sekojošus pētniecības virzienus:

  • attīstības un kultūru dažādības vadība pašvaldībās un ar to saistītās pilsoniskās iniciatīvas (Rasma Kārkliņa un Deniss Hanovs);
  • valsts un sabiedrības mijiedarbe vides attīstībā un kultūras menedžmentā (Ivars Pavasars);
  • saimniekošanas veidi un mobilitātes izpratne un prakses laukos (Agnese Cimdiņa un Dace Dzenovska);
  • vides kultūrvēsturiskā izpratne un iedzīvotāju identitāte (Aija Priedīte);
  • ētikas priekšstati un prakse (Ieva Raubiško);
  • miermīlīgu sadzīvi veicinoši faktori (Klāvs Sedlenieks);
  • lingvistisko un sociolingvistisko faktoru ietekme uz dialektu un izlokšņu robežu izmaiņām (Edmunds Trumps, Anna Stepiņa).

Tomēr pētījumā ļoti liela uzmanība tiek pievērsta atsevišķo apaksprojektu savstarpējai integrācijai - lai tie nebūtu atseviški stāsti, bet gan viena kopēja stāsta nodaļas.

Starpdisciplinaritāte

Pētnieki sevišķi piestrādās pie starpdisciplināras, savstarpēji papildinošas metodikas izstrādes, saskaņojot dažādu pētniecības metožu pielietošanu tā, lai būtu iespējams daļēji integrēt datu ieguvi, īstenot salīdzinošu rezultātu analīzi un sintēzi. Dažādas zinātņu nozaru epistemoloģiskās un metodoloģiskās nostājas šī projekta ietvaros netiks uzskatītas par šķērsli, bet gan par pētniecības bagātināšanas iespēju. Sistemātisks dažādu kvalitatīvo metožu pielietojums ļaus pētniekiem nepastarpināti izzināt laucinieku viedokļus un izdarīt pēc iespējas precīzākus secinājumus par kopienu dzīvi un „no apakšas” rosinātām, vietējām vajadzībām atbilstošām attīstības stratēģijām.

Citi mērķi

Pētījuma mērķis ir arī veicināt Latvijas ilgtspējīgu attīstību, kā arī veikt cilvēresursu piesaisti zinātnei Eiropas Sociālā fonda aktivitātes ietvaros. Starpdisciplinārā pētnieku grupa sniegs pienesumu politikas veidošanā, kā arī veicinās zinātnes attīstību, izstrādājot starpdisciplināru un integrētu metodoloģiju.

(skat. arī biežāk uzdoto jautājumu lapu)

Projekts "Savs kaktiņš, savs stūrītis zemes: Latvijas lauku iedzīvotāju attīstības stratēģijas un kultūrvides pārmaiņas"
Līguma Nr. 2009/0222/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/087, LU reģistrācijas Nr. ESS 2009/85

Unless otherwise stated, the content of this page is licensed under Creative Commons Attribution-ShareAlike 3.0 License